LNVM Dauderi

Dauderos jauns tematisks pasākums “Otrpus Dauderu sētai”

Vasarā LNVM Dauderi izzinošu pasākumu cienītājiem piedāvā iepazīt ne tikai muzeju, bet arī Sarkandaugavas apkaimi, palūkojoties ārpus muzeja teritorijas un dodoties pastaigā gida vadībā. Pirmā ekskursija “Otrpus Dauderu sētai” notiks 18. jūlijā 12.00.

Kā ielas iegūst savus nosaukumus? Visbiežāk tam ir savs skaidrojums un vēsturisks stāsts. Ņemot vērā to, ka Sarkandaugava pazīstama tieši ar industriālo mantojumu, daudzām ielām piešķīra nosaukumus, kas saistīti ar dažādiem arodiem, piemēram, netālu no Zāģeru ielas, kurā mīt Dauderu muzejs, atrodas Lāpstu iela.
Ielu nosaukumi nereti tiek mainīti, bet Zāģeru iela līdz mūsdienām to ne reizi nav mainījusi. Rīgas pilsētas plānos Zāģeru iela (vāc. Sägerstrasse) pirmo reizi minēta 1876. gadā, un, visticamāk, savu nosaukumu ieguvusi no netālu esošās Vērmaņa kokzāģētavas (vāc. Wöhrmanns Dampf-Sägemühle). Zāģeru amats Rīgā ir sens un godājams, sākotnēji tas bija saistīts ar kuģu būvi. Zāģeriem bija sava ģilde, kas apvienoja apmēram 40 biedru. Par savu aizbildni viņi izvēlējās svēto Jāzepu. Sarkandaugavas vēstures kontekstā zāģeri bija svarīgs arods, jo lielākā daļa māju tika apkurinātas ar malkas apkuri, tātad bija liela vajadzība pēc cilvēkiem, kuri malku var sazāģēt.
Tālākais ekskursijas ceļš kopā ar muzeja speciālistu vedīs aiz muzeja vārtiem, pastaigā pa tuvējām ielām – Zāģeru, Tvaika un Gaujienas ielu. Pastaigas laikā varēs uzzināt interesantus faktus par tuvējām mājām un to iedzīvotājiem, piemēram: kā Tvaika iela ieguva savu nosaukumu? Kas bija populārākā prece, ko tirgoja mazajās bodītēs? Kāpēc radās konflikts starp Latvijas Kredītbanku un Gaujienas ielas iedzīvotājiem? Kāpēc Zāģeru iela tika minēta ne tikai daiļliteratūrā, bet arī vietējās kriminālziņās?

Ekskursijas ilgums: apmēram 60 minūtes.

Ekskursijas sākums: LNVM Dauderi Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā.

Dalības maksa: 6 eiro katram dalībniekam (ieskaitot gida pakalpojumu). Dauderu muzeja apmeklējums cenā nav iekļauts. Grupas apjoms: 10–30 cilvēku.

Ar jubilejas kliņģeriem atklāta izstāde “Gaidim Graudiņam – 100”

“Gaida Graudiņa izvēlētā dzīves misija bija atgriezt zudušās vērtības brīvību atguvušajā Latvijā. Tā kā G. Graudiņš cienīja Latvijas Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani, tad viņam īpašu gandarījumu sagādāja savā īpašumā iegūt grāmatu “Kā pacelt un padarīt ienesīgu mūsu lauksaimniecību” ar prezidenta autogrāfu. Varbūt tādēļ kolekcionārs meklēja un izvēlējās atjaunot namu, kurā atradās K. Ulmaņa vasaras rezidence ”Dauderi”, kas kļuva par mājvietu muzejam un Latvijai dāvinātai kolekcijai,” atzīst Dauderu muzeja vadītāja Viola Ozoliņa, 27. jūnijā atklājot izstādi “Gaidim Graudiņam – 100”.
Starp sanākušajiem izstādes apmeklētājiem satikās arī bijušās muzeja vadītājas Dzintra Andrušaite un Olga Miheloviča. Kā atzina viešņas, tad Dauderu muzejs kā darba vieta viņu dzīvē ieņem svarīgu vietu. Pasākuma dalībnieki bija vienisprātis, ka jubilārs un kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš pelnījis vispārēju sabiedrības atzinību.

Foto: Poļina Koroļova, teksts: Ilze Brinkmane