Letonica

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šonedēļ atkal ielūkosimies žurnāla 60. numurā, pievēršoties Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts mākslas zinātnieces Kristiāna Ābele rakstā “Tālas noskanas vārdos, krāsās un līnijās: Rainis, Aspazija un divi latviešu gleznotāji”.

Aspazijas mājā Jūrmalā, Dubultos, viena otrai blakus aplūkojamas Voldemāra Zeltiņa un Vilhelma Purvīša gleznotas ainavas. Lai izsekotu Aspazijas un Raiņa saiknēm ar abiem māksliniekiem, rakstā aptverti dažādi aspekti: ut pictura poesis principa izpausmes vārdos un attēlos; glezniecības, grāmatu mākslas un preses grafikas jautājumi; mākslinieku un literātu sociālais tīklojums u. c. Nosaukumā ietverta atsauce uz Raiņa dzejas krājumu “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), secinot, ka šis iepriekš retā vārda “noskaņa” literārais lietojums ietekmēja leksiku, ar kuras palīdzību latviešu valodā ierasts raksturot 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslu.

1905. gadā Zeltiņš darināja dekorāciju metus Raiņa lugai “Uguns un nakts” un ilustrācijas dzejnieka iecerētam žurnālam “Virpulis”, pirms šos plānus izjauca cariskā režīma reakcija un dzejnieka bēgšana no Krievijas impērijas. Zeltiņa pašnāvība 1909. gadā pārvilka svītru turpinājuma iespējai.

Rainis un Purvītis galvenokārt sadarbojās 20. gadsimta 20. gados, kad Purvītis radīja vāku zīmējumus Raiņa dzejas krājumiem un abi vadīja Latvijas mākslas izstādes sarīkošanu Stokholmā. Pēc Raiņa nāves Aspazija, kuras aizrautība ar Purvīša mākslu sākās 19. gadsimta 90. gadu beigās un atbalsojās viņas 20. gadsimta 20. gadu dzejā, līdz mūža beigām goda vietā savā mājoklī glabāja kādu viņa ainavu.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-abele.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-60-2025

✦ ✦ ✦

This week, we will once again take a look at the 60th issue of the journal, focusing on the article by Latvian Academy of Arts art historian Kristiāna Ābele, “Distant Moods in Words, Colours and Lines: Rainis, Aspazija and Two Latvian Painters.”

Among works of art in the Aspazija House in Dubulti, Jūrmala, there are two landscape paintings by Voldemārs Zeltiņš and Vilhelms Purvītis. The article explores the connections of Aspazija and Rainis with these artists, embracing various aspects: the principle ut pictura poesis in words and images; painting, book art and press graphics; the social network of art and literary figures, etc. The title of this article refers to Rainis’s poetry collection “Tālas noskaņas zilā vakarā” (Distant Moods in a Blue Evening, 1903), suggesting that this literary use of the previously rare word noskaņa (mood) inspired the vocabulary in which the art of the late 19th and early 20th centuries is described in Latvian.

In 1905, Zeltiņš started working on the scenic design for Rainis’s play “Uguns un nakts” (Fire and Night) and illustrations for the magazine “Virpulis” (Whirlwind) conceived by Rainis, until these plans were destroyed by the Tsarist reaction and the poet’s flight from the Russian Empire. The su***de of Zeltiņš in 1909 put an end to any sequel.

Rainis and Purvītis cooperated in the 1920s when Purvītis made cover drawings for collections of Rainis’s poetry, and they organized an exhibition of Latvian art in Stockholm. After Rainis’s death Aspazija, whose fascination with the art of Purvītis originated in the late 1890s and was reflected in her poetry of the 1920s, treasured a landscape by him until the end of her life.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-abele.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-60-2025

🔷 „Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 „Letonica” articles up close! 🔷

Turpinām ielūkoties svaigākajā žurnāla numurā. Šoreiz fokusā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieces Simona Sofija Valke raksts „Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu katalogs: vēsturiskais konteksts un apgaismības vērtības”.

Sagānas hercogienes Vilhelmīnes (1781–1839) 19. gadsimta sākumā sastādītais bibliotēkas katalogs ir viens no retajiem šodien pieejamajiem grāmatu uzskaites dokumentiem, kas piederējuši pēdējai Kurzemes hercogu dzimtai. Tā senākās grāmatas ir izdotas 17. gadsimta vidū, un franču literatūras pārsvars iezīmē īpašnieces interesi par franču kultūrtelpu. Rakstā tiek pētīta apgaismības literatūras loma šai bibliotēkā, kā arī iztirzāts Kurzemes hercogistes vēsturiskais konteksts, izmantojot ideju vēstures un mikrovēstures pieejas.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-58-valke.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-58-2025

✦ ✦ ✦

We continue exploring the latest issue of the journal. This time, the focus is on an article by Institute of Literature, Folklore and Art researcher Simona Sofija Valke, „Duchess Wilhelmine of Sagan’s Book Catalog: Historical Context and Values of Enlightenment”.

The catalog of the library owned by Duchess Wilhelmine of Sagan (1781–1839), compiled in the early years of the 19th century, is one of the few surviving registers of books that belonged to the last ruling family of the Duchy of Courland (now Kurzeme). Its oldest editions are published in the mid-17th century and, by the predominance of French books, the catalog shows that the owner’s interests were leaning towards the French cultural space. The present study, which is at the intersection of the history of ideas and micro-history, looks at the historical events affecting the Duchy of Courland and also seeks to shed light on the presence and role of Enlightenment ideas in the said library.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-58-valke.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-58-2025